Use LEFT and RIGHT arrow keys to navigate between flashcards;
Use UP and DOWN arrow keys to flip the card;
H to show hint;
A reads text to speech;
86 Cards in this Set
- Front
- Back
Enzīmi pēc funkcijas ir....... Pēc uzbūves ....un.......proteīni |
Biokatalizātori 3 un 4 struktūras proteīni. |
|
Vienkāršie enzīmi ir..... |
Aminoskābes(to atlikumi) |
|
Satiktie enzīmi ir |
Olbaltumdaļa(apoenzīms) Neolbaltumdaļa (kofaktors-Fe2+,Se+;koenzīmi-B grupas vitamīni) |
|
Apoenzīms nodrošina |
Specifiskumu |
|
Koenzīms piesaista |
Atomus vai molekulas. |
|
Enzīmi var saistīties savā starpā veidojot ............ Rezultātā metabolītiem nekur telpiski nav jāpārvietojas. |
Metabolonus. |
|
Enzīmu kopīgais ar neorgamiskiem katalizātoriem: |
Palielina reakcijas ātrumu Pazemina aktivācijas enerģiju Nemaina reakcijas līdzsvaru,tikai paātrina tās iestāšanos |
|
Enzīmu atšķirīgais ar neorganiskiem katalizātoriem: |
Enzīmi ir jūtigāki uz temperatūras izmaiņām Daudz specifiskāki Jūtigāki uz pH izmaiņām(pH maina obv lādiņu) Labāk pakļaujas regulācijai Jutīgi pret efektoriem-aktivātori,inhibitori |
|
Enzīmu klasifikācija 1...............(izmanto substrāta nosaukumu pievienojot galotni -āze) 2.Enzīma nosaukumā var ..........(piem,aminotransferāze,fosfotransferāze) 3.Ļauj .............(piem,pepsīns) |
1.Enzīmu nosaukumi 2.Var parādīties tā funkcijas 3.Ļauj saglabāt vēsturisko nosaukumu |
|
Oksidoreduktāzes iedala......... 1. 2. 3. 4. |
Dehidrogenāzes Oksidāzes Oksigenāzes Hidroperoksidāzes |
|
Dehidrogenāzes substrātu organismā oksidējas.......... |
Atšķeļoties ūdeņradim. |
|
Dehidrogenāzes nevar izmantot........kā H2 akceptoru. |
O2 |
|
Oksidāzes ,oksidē substrātu dehidrogenācijas ceļa,kā H2 akceptoru izmanto.........un veidojas........ |
Izmanto O2 un veidojas H2O2. |
|
Oksigenāzes ........ |
Iemontē skābekli tieši substrāta Vienu skābekli-monooksigenāze Divus skābekļus-dioksigenāzes |
|
Transferāzes......... Apakšklasēs dala pēc parnēsamās grupas transporta. ............(pārnes CH3-spirta grupu) .........(pārnes fosforskābes atliekas) ...........(pārnes aminogrupu) |
Katalizē starpmolekulu grupu transportu(grupu parnešana no viena savienojuma uz otru) Karbo Fosfo Aminotransferāzes |
|
Hidroperoksidāzes..... |
Katalizē H2O2 sadalīšanu. |
|
Hidrolāzes......... Apakšklases dala pēc hidrolizētās saites rakstura ...............(katalizē ēstersaišu hidrolizi) .........(katalizē glikozīdisko saišu hidrolizi) ............(katalizē peptīdsaišu hidrolīzi) |
Katalizē savienojumu sķelšanu ar H20 palīdzību Esterāzes Glikozidāzes-O-glikozīdiskā saite ogļhidrātos N-glikozidāzes nukleozīdos Peptidāzes-Endo(neskar terminālos galus) Ekso(katalizē malejo saišu hidrolīzi) |
|
Liāzes...... |
Katalizē substrātu nehodrolisku sadalīšanu. Sadala veselas molekulas bez H2O palīdzības. Svarīgākās organismā: Dekarboksilāzes(C-C liāzes, noņem karboksilgrupu) Dehidratāzes(C-O) |
|
Izmomerāzes...... Vienas molekulas ietvaros. |
Katalizē izomēru savstarpējo pārveidošanos. |
|
Ligāzes katalizē..... .............-vajag enerģju ..............-ir jau enerģija |
Jaunu saišu veidošanos. Sintetāze Sintāze |
|
Enzīms substrātu piesaista konkrētā vietā ,ko sauc par..... Lai notiktu substrāta piesaiste.......,tiem ir jābūtu....... |
Aktīvo centru Aktīvajam centram,tiem ir jābūt komplementāriem. |
|
Komplimentaritātes indukcija........ |
Ja a/c nav komplementārs substrātam un tuvojoties tam pārveidojas un kļūst komplementārs. |
|
Vienkāršajiem enzīmiem a/c ir.......,kuriem ir telpiski..... |
Aminoskābju radikāļi Telpiski jāsatuvinās. |
|
Biežāk sastopamās a-sk, kas veido a/c : 1........... 2.......... 3.......... 4.......... |
1.Skābās a-sk(COO-grupu) 2 Bāziskās a-sk( NH3+ grupu) 3.Spirta grupu -OH 4.Toliogrupa-SH
|
|
Enzīma spēja piesaistīt substrātu un pārveidot to produktā sauc par....... ............ir spēja pārveidot konkrētu substrātu |
Specifiskumu Absolūtais specifiskums |
|
A/C spēj veidot ar substrātu........(tas dod iespēju atbrīvoties no produkta) Saliktiem enzīmiem ..........ir kā a/c (saistība ir nekovolenta) |
Nekovolentu saistību Saliktiem enzīmiem koenzīms ir kā a/c |
|
Enzīmam var būt........(gremošanas sulām). Meklē substrātā noteiktas īpašības. |
Relatīvs specifiskums. |
|
Enzīmiem var būt.......(meklē noteiktas funkcionālās grupas(peptidāzes)) |
Grupu specifiskums |
|
Faktori ,kas ietekmē enzīmu aktivitāti .........max reakcijas atrums pie ......... |
Temperatūra. Max pie 38grādiem. |
|
Pie nulle grādiem nav.........,bet....... |
Nav termokustības, bet ir saglabāta struktūra. |
|
pH ietekme uz enzīma aktivitāti? |
|
|
Pie mazām substrāta koncentrācijām reakcija..... |
Pieaug proporcionāli pieliktajam substrāta daudzumam. |
|
Pie lielām substrāta koncentrācijām .... |
Reakcija iet uz priekšu ar Vmax. |
|
Mihaelisa-Mentenas vienādojums.... Mihaelisa konstante rāda..... |
Substrāta daudzums, pie kura ir sasniegta Vmax. Rāda enzīma tieksmi piesaistīt substrātu. |
|
Efektorus iedala........izmaiņa skar uzreiz visus šūnā esošos enzīmus:t°,pH) .......skar vienu konkrētu enzīmu |
Nespecifiskie Specifiskie |
|
Efektoru aktivātori. Vairāki enzīmi sintizējas neaktīvā formā, to aktivācijai vajag..... |
Piegādāt substrātu. |
|
Pepsīns neēšanas laikā(pH 7,8) atrodas...........formā |
Neaktīvā pepsinogēna formā. |
|
Efektori inhibītori Nespecifiskie........ Specifiskie...... |
Virzienā prom no optimāla stāvokļa(t°,pH) Specifiskie darbojas uz vienu konkrētu inhibītoru(iedarbība notiek caur a/c) |
|
Inhibītori var būt atgriezeniski vai neatgriezeniski. Procesam pakļaujas tie enzīmi.... |
Kam raksturīgs absolūtais specifiskums. |
|
Tiek izgatavots dotā enzīma substrāta analogs(līdzīgs ,bet ne vienāds). Enzīms var piesaistīties pie a/c ar..........,bet nevar..... |
Atgriezeniski inhibītori. Ar nekovolentu saistību,bet nevar to pārveidot produktā. |
|
Folskābe cilvēka organismā aktivējas pārejot par ........un šādā veidā veido a/c tiem enzīmiem, kas..... |
Koenzīmu tetrahidrofolskābi. Nodrošina DNS un RNS atjaunošanos. |
|
Viena no folskābes veidojošajām vielām ir ..... Bakterijas cilvēkā,lai vairotos sintizē savus vitamīnus ar saviem enzīmiem,bet substrāta vitamīna sintēzei ņem ...... |
PABA. No saimniekorganisma. |
|
Baktērija sintizējot folskābi ......vietā uzsintizē.........un lai pabeigtu šī vitamīna sintēzi ir japiesintizē glutamīnskābe, bet to nevar izdarīt ,jo dotais enzīms ir .... |
PABA vietā uzsintizē sulfamilamīdu. Absolūto specifisks. |
|
Aktivātori-inhibītori Nespecifiskie-......... Specifiskie............(iedarbība notiek caur aktīvo centru) |
Prom no optimālā stāvokļa(t°,pH) Darbosies uz vienu konkrētu inhibītoru |
|
Inhibītori var būt atgriezeniski un neatrgriezeniski. Procesam pakļaujas tie enzīmi,kam raksturīgs...... |
Absolūtais specifiskums. |
|
Tiek izgatavots dotā substrāta analogs(līdzīgs ,bet ne kopija).Enzīms var substrāta analogu piesaistīt pie a/c ar.........,bet nevar to pārveidot produktā. |
Nekovolentu saistību. |
|
Palielinot substrāta koncentrāciju..........un atjaunos enzīma darbību. |
Izkonkurēs inhibītoru. |
|
Folskābe cilvēka organismā akivējas pārejot par........un šāda veidā tās veido a/c tiem enzīmie ,kas nodrošina........ |
Koenzīmu tetrahidrofolskābi DNS un RNS atjaunošanos. |
|
Viena no folskābes veidojošajām vielām ir ...... |
PABA |
|
Baktērijas ,lai vairotos sintēze .........bet substrāta vitamīna sintēzei ņem no saimniekorganisma. |
Savus vitamīnus(folskābe) ar saviem enzīmiem , |
|
Analogs substrāts baktērijas PABA ir Sulfamilamīds. Baktērija sintizējot ......PABA vietā uzsintizē......... tālāk ir jāuzsintizē glutamīnskabe,bet to nevar izdarīt ,jo enzīms ,kas to dara ir absolūti specisfisks. Bakterija nevar izveidot......---)nevar izveidot savu......----)aiziet bojā Cilvēka metabolisms netiek skarts. |
Folskābi sulfamilamīdu Folakābi DNS |
|
Metotreksāts ir zāles,kas.......un to funkcija ir..... Process nedrīkst būt ....... ,jo var aiziet bojā saimniekorganisms. |
Pēc uzbūves ir līdzīgi folskābei un funkcija ir apturēt folskābes pāreju par tetrahidrofolskābi. Neatgriezenisks |
|
Natrgiezeniskā enzīmu inhibēšana-........ Tiek ..........,rezultātā enzīms iet bojā----) Enzīmu indes |
Nav substrātu analogu. Ir janonāk kontaktā ar enzīmu a/c vai kādu funkcionālo grupu. Tiek izreaģēts veidojot kovolento saistību |
|
Fosfora organiskie savienojumi-.......... Pret šiem savienojumiem jūtīgi ir enzīmi,kam a/c ir ...... |
Kaujas indes Ir spirta -OH grupa. |
|
Enzīmi ar OH grupu. Pamatā tiek skarts enzīms acetilholīnesterāze-------)..... |
Neatgriezeniski inhibēts |
|
Acetilholīns nodrošina............... Inhibējot acetilholīna esterāzi ...........----) ...... |
Nervu impulsu pārvadi. Tiek apturēta impulsu pārnese----)nāve. |
|
Enzīmi,kam aktīvā centrā ir SH(tiogrupa) ir jūtīgi pret....... |
Smagajiem metāliem |
|
Elpošanas enzīmi jeb.... |
Hemīnenzīmi. |
|
Medikamenti kā neatrgriezeniski inb. Lai neatgriezeniski apturētu procesus tiek inhibēta.........ar asperīnu. |
Ciklooksigenāze. |
|
Asperīns ir..... |
Acetilsalecilskābe |
|
Steroīdie pretiekaisuma līdzekļi-neatgriezeniski inhibē....... |
Fosfolipāzi. |
|
Penicila tipa baktērijas iedarbojas uz..... |
Gram pozitīvām baktērijām,kam ir šūnapvalks. |
|
Penicilīns inhibē neatgriezeniski enzīmu......,kas veido baktēriju šūnapvalku |
Transpeptidāzi. |
|
Visi no ārpuses nākošie inhibītori skar...... No iekšas nākošie...... |
Enzīma a/c Neskar enzīma a/c |
|
Iekšūnas regulācija: 1............. 2....... |
1.Gēnu līmenī 2.Enzīmu katalītiskās aktivitātes maiņu līmenī |
|
Regulācija gēnu līmenī..............tā ir indukcija Kad produkti ir ...........tā ir represija |
Iztrūkstot kādam savienojumam ,kas nepieciešams metabolismam,tiek aktivēta enzīma sintēze,kas nodrošina dotā savienojuma veidošanos. Kad produkti ir pietiekošā daudzumā ,tas aptur regulējamā enzīma sintēzi. |
|
Enzīmu katalītiskās aktivitātes maiņu līmenī 1......... 2......... |
1.Enzīmu fosforilēšana un defosforilēšana 2.Enzīmu allostēriskā modifikācija |
|
Enzīmu fosfo un defosforilēšana neskar ........ Rezultātā mainās..... |
Enzīma a/c Enzīma aktivitāte. Defosforilētie zaudē savu aktivitāti un otrādi. |
|
Fosfo un defosforilēšanu aktivē hormoni.....un..... |
Adrenalīns un gremošanas hormons glukagons. |
|
Defosforilēšanu veic..... |
Insulīns. |
|
Enzīmu aktivitāte tiek regulēta ar....... |
Fosforilēšanu un defosforilēšanu. |
|
Allosteriskā regulācija-...........neskar..... Pakļaujas noteikti enzīmi... tikai.......,kuriem globulā ir.....,bet otrā ir...... |
No ārpuses, neskar a/c. Atslēgas enzīmi,tikai 4tējās grupas proteīni,kuriem vienā globulā ir a/c ,bet otrā globulā ir allostēriskais centrs. |
|
Allosteriskajā regulācijā enzīma aktivitātes regulācija notiek caur........ Kā regulātori darbojas.....un.......daudzumi. |
Allostērisko centru. Kā regulātori darbojas substrāta un produkta daudzumi |
|
Kad ATP ir pietiekamā daudzumā ,ATP piesaistās pie allosteriskā enzīma,enzīms pāriet.......cikls......... |
Saspringtā formā,cikls tiek apturēts. |
|
Enzimopātija. Kāda enzīma deficīts 1. 2. 3. |
Ietekmē ģenētiskie faktori2.Enzīma nepietiekamas sinēzes ātrums3.Enzīms nepakļaujas pēsintēzes pārveidošanai |
|
Enzīmu deficīts:sekas............ |
Krāsies substrāts un neveidosies produkts. |
|
Ja produkts var veidoties citos metabolisma ceļos,tad ..... |
Enzīma pātija ir bez sekām un otrādi. |
|
Ja substrāts nevar iesaistīties procesā..... |
Uzkrājas,veido toksiskus savienojumus. |
|
Ja substrāts nevar iesaistīties procesā,tad tas uzkrājas,veido toksiskus savienojumus. Ja substrāts ir bez lādiņa....... Ja ar lādiņu....... |
Ja bez lādiņa-izvadās no organisma bez sekām. Ja ar lādiņu-lēni izvadās,var uzkrāties un veidot toksiskus savienojumus. |
|
Stereoķīmiskais specifiskums......... |
Ferments katalizē tikai noteikta stereoizomēra sadalīšanos vai sintēzi. |
|
Proenzīms.... |
Kāda enzīma neaktīva forma. |
|
Substrāta analogi 1. 2. 3. 4. 5. Kavēšana ar substrāta pārākumu 1. |
SDH inbibēšana ar malonātu Sulfonamīdi(antivitamīni) HE+ prozerīns HE+DiPFP Letālā sinēze 1.Allostēriskā inhibīcija |
|
Nekokurējošie inhibītori 1. 2. 3. |
Serīnenzīmi Hemīnenzīmi Tiolenzīmu inhibītori. |
|
Izoenzīmi ir.... Katalizē vienu un to pašu reakciju,bet atšķiras ar.... |
Viena un tā paša enzīma dažādās formas vienā un tai pašā organismā. Jūtību pret inhibītoriem,aktivātoriem u.c. |
|
Enzīmu aktivitātes internacionālā vienība ir......? |
Tāds enzīmu daudzums,kas katalizē viena mikromola substrāta pārveidošanu produktā 1 minūtes laikā pie optimāliem apstākļiem. |
|
Amiloklastiskais spēks ir.... |
Skaitlis,kas rāda ,cik ml 0,1% cietes šķīduma spēj sašķelt 1ml siekalu esošā amilāze pie 38 grādiem celsija 30 minūšu laikā. |